''(kā padomju laikos teica: armijā iet negrib, universitātei par stulbu, būs dzejnieks). :)'''

Nu bet tā jau apmēram ir.;] Kur pēdējo reizi atceries ''profesionālu mākslinieku'', kas nebūtu valsts ideoloģijas aģitpropa punkt un tajā pašā laikā ģēnijs. Visdrīzāks kāds no entajiem misfitiem, kas iztiku pelnīja komponējot triviālus kāzu maršus vai rakstot neinteresantus rakstus kādam laikrakstam, toties brīvajā laikā radot savu magnum opus.

Cilvēki ar ''māksliniecisko'' dotību jau kā tādi ir grūti detektējami, kur nu vēl tie, kuriem šīs dotības ir netriviālas. Kā lai budžets izlemj, kuru ņemt paspārnē, kuru nē?