9. maijā Senajā Romā sāka svinēt lemurāijas (Lemuralia) - mirušo piemiņas dienas. Uzskatīja, ka šajā laikā mirušo dvēseles klīst kā vampīri pa dzīvo pasauli un dzer to asinis pa pakšiem. Tāpēc romieši vācās barā un staigāja pa ielām (nezinu, vai ar senču fotogrāfijām mietu galos), klaigādami un rībinādami zobinus, vara katlus u.c. troksni radošus priekšmetus (ja šiem būtu bijuši tanki - gan jau ka palaistu pa bruģi, jo labi rīb) – uzskatīja, ka metāla rīboņa un šķindoņa baida tos garus projām. Mūsdienās šī datuma pirmsākums piemirsts, bet pats gājiens, trokšņošana un drope pēc tā palikusi.