Kijevas universitātes profesors Knauers, kurš jau 45 gadus bijis amatā, šinīs dienās apcietināts dubultas pavalstniecības dēļ. (Rīgas Avīzes, Nr.1., 1915. gada 1. janvāris, 3. lpp.)

Rīgas 1. dzelzceļa stacija gandrīz paralizēta, vilcieni pārpildīti, jo masveidā uz Iekškrieviju spiesti izbraukt Vācijas un Austroungārijas pavalstnieki. (Rīgas Avīzes, Nr.16., 1915. gada 16. janvāris, 2. lpp.)

“Plakāti ar aizliegumu sarunāties vācu valodā tagad izlikti arī tramvajos.” “Šo sestdien iz Rīgas pagaidu katorgas centrālcietuma izlaida zvērināto advokātu Hermani Švarcu, kurš še pabeidza izciest 1 mēneša cietumu sodu par to, ka nebij noņēmis izkārtni ar vācu uzrakstu.” (Rīgas Avīzes, Nr.21., 1915. gada 21. janvāris (3. februāris), 3. lpp.)

“Barons Felkerzāms arī izstājies no zemstinieku oktobristu frakcijas. Barons Volfs, kuram arī bij jāizstājas iz zemstinieku oktobristu frakcijas, tagad atteicies arī no Domes bibliotēkas komisijas priekšnieka amata un no finanšu komisijas locekļa amata. Baltijas vācu deputāti pārliecinājušies, ka tagadējā laikā uztrauktās krievu nacionālās jūtas negribēs ciest nevienu vācieti nekādā Valsts Domes amatā.” “Baltijas vācu deputātiem pārmet, ka viņi Domes sēdē 27. Janvārī esot stāvējuši vienaldzīgi ar uz muguras saliktām rokām bez piedalīšanās pie emocijām, kuras visa Dome parādījuse pret Anglijas un Francijas vēstniekiem Gasonova runas laikā, un ka viņi tāpat vienaldzīgi izturējušies tad, kad pēc Puriškecviča runas par vajadzību no valdības un sabiedrības puses sniegt izpostītai Polijai palīdzību, visa Dome dedzīgi aplaudējuse.” (Rīgas Avīzes, 1915. gada 31. janvāris (13. februāris), 2. lpp.)

“Apcietinājumā turētais un par vācu kara flotes pabalstīšanu apvainotais Rīgas grāmatu tirgotājs Jonis tiks tūliņ atsvabināts.” (Rīgas Avīzes, 1915. gada 5. februāris (18. februāris), 2. lpp.)

“Vācu zemes īpašumu lietā. Kad iznāca likumi par vācu zemes īpašumu likvidāciju Krievijas rietumu un dienvidu guberņās, mēs piezīmējām, ka paredzama aģitācija priekš šo likumu tālākas attīstības un paplašināšanas. Tas jau apstiprinājies. Priekš tam izteicās netik stingri nacionālistīgā “Novoje vremja” bet arī liberālā “Utro Rosiji”. Tanī profesors Guļajevs, tagad ģenerālprokurora biedrs, ievietojis paskaidrojumu, ka izdotie likumi esot nepilnīgi, jo Baltijas vāciešiem vēl esot atļauts visā Krievijā pirkt zemes īpašumā, un tā tad vācu kolonisti Šulci un Šmiti varot pārdot savu zemes īpašumu Baltijas Šulciem un Šmitiem. Pēc profesora Guļajeva domām ar tādu pārgrozījumu nekas nebūtu panākts. Savu apcerējumu viņš beidz ar prasību, ka vācu zemes īpašuma aprobežošanas likumi esot izplatāmi uz visām personām, kuras no vācu dzimuma. Pie tam tad esot atceļamas arī visas privilēģijas, kuras Baltijas vāciešiem tiekot uzturētas caur vietējiem likumiem (t.i. šīs priivilēģijas neesot atstājamas nevienai personai, kura no vācu dzimuma).” (Rīgas Avīzes, 1915. gada 15. februāris (28. februāris), 2. lpp.)

“Kurzeme. Kāda barona Rādena kundze, kura līdz šim dzīvojuse Maijas muižā, pa kara stāvokļa laiku izraidīta iz Baltijas guberņām.” “Liepāja. Šejienes “Petrogradas viesnīcas” īpašnieks Kiršhofs pa kara stāvokļa laiku izraidīts iz Baltijas guberņām.” “Par vācisku sarunāšanos “Kazino” teātra telpās sauc pie atbildības kornetu Hugo Antonoviču fon Erberg-Košencijevsku no 1. Ņevas ielas Nr. 12 un Fridrihu Geju no Pērnavas ielas Nr. 27 ar Elzu Bērziņ no Avotu ielas Nr. 29, kas sarunājušies vāciski tramvaja vagonā.” “Administratīvi sodīti par vācu valodas drukātas reklāmas izstādīšanu ar 10 r. vai 3 dienām zietumā provizors Noass Levenbergs.” (Rīgas Avīzes, 1915. gada 20. februāris (5. marts), 2. lpp.)

“Zinību Akadēmijas atsvabināšana no vāciešu pārvaras. Zem šāda uzraksta “Večernoje vremja” pasniedz uzbrucienu pret Zinību Akadēmiju, kurai pārmet, ka tā pa pusei esot Vācu iestāde, kuras locekļu puse esot vācieši un kuri strādājot vācu garā. Bet Akadēmija no Pētera Lielā tikuse dibināta lai paceltu krievu zinību. Bet pret krievu zinību vīriem Akadēmija arvienu esot izturējusies nelabvēlīgi. Tā piemēram, Mendeļejevs neticis akadēmijā uzņemts, kura devuse priekšrocību kādam ikdienišķam zinību vīram Beilšteinam. Avīze domā, ka vajadzīga akadēmijas reorganizācija.” (Rīgas Avīzes, 1915. gada 25. februāris (10. marts), 3. lpp.)