1999. gadā, kad tika uzsākts krusta karš pret smēķētājiem, Latvijā smēķēja 49% vīriešu un 13% sieviešu. Savukārt 2014. gadā smēķēja 52% vīriešu un 23% sieviešu. Tb efektivitāte nenoliedzama, taču tas netraucē aicināt ieviest jaunus aizliegumus.

http://www.diena.lv/latvija/zinas/latvija-pedejo-gadu-laika-pieaudzis-smeketaju-skaits-pern-latvija-smekeja-36-proc-iedzivotaju-14118664

UPD:
Es ne par ļaužu paradumiem, bet tikai un vienīgi par administratīvo ierobežojumu efektivitāti. Jo jebkurš ierobežojums bez sava mērķa rada arī zināmu diskomfortu, tb jautājums, vai ieguvumi atsver zaudējumus. Līdzīgi kā Andropova inspirētā alkoholisma apkarošanas kampaņa izgāzās ar lielu brīkšķi, tā arī šī izskatās tai pašā silē. Un nav svarīgi, ka es pats daudz komfortablāk jūtos smēķētāju pārpilnajās Romā, Parīzē, Berlīnē vai Briselē, nevis tīrajā un spodrajā no smēķētājiem iztīrītajā Rīgā. Tb mani šai gadījumā interesē tikai un vienīgi administratīvu piespiedu manipulāciju efektivitāte.
Man aizdomas, ka ļaužu paradumi vairāk mainās, ietekmējoties no modes, tb jaunatnes pāreja uz ko modernāku, tb tabletēm, ir gluži dabiska: cigarete/pīpe prasa palēninātu laiku, vērojošu pasaules uztveri, savukārt ar katru paaudzi uztvere kļūst kaleidoskopiskāka un straujāka, tb lēnu un apcerīgu laika ritējumu spēj pieņemt aizvien mazāk cilvēku. Aber visas administratīvās manipulācijas vairāk vajadzīgas aizliegšanas piekritējiem – ļaudīm vajadzīgs ārējs ienaidnieks, ko nīst un ierobežot, vai tie ebreji, geji vai smēķētāji, – kad vieni beigsies, piemeklēs citus traucējošus elementus, pret ko vērsties. Tā kā sliecos te saskatīt administratīvo manipulāciju impotenci: ... darbs un materiāls. Ja šādu projektu īstenotu kāds privāta biznesa menedžeris ar saukli, ka bez viņa aktivitātēm situācija būtu kudi sliktāka, aizdomas, viņu boss nesaprastu, tb atlaistu.