Viena no interesantākajām personībām Turcijas vēsturē ir 1564. gadā par lielvezīru ieceltais Sokolu Mehmeds pašā (Sokollu Mehmet Paşa, 1506-1579). Mūsu pusē par viņu neviens nekā nezina (kas saprotams, jo te vēsture sākas 1918. gadā un aptver tikai reģionu no Mēmeles līdz Abrenei), taču Tuvajos Austrumos viņu tur lielā cieņā līdz pat mūsu dienām. Viens no interesantākajiem apsektiem viņa darbībā ir megaplāni, kuri pa lielam visi realizēti... pāris gadsimtus pēc viņa nāves.
1) 1568. gadā viņš lika priekšā jau izstrādātu Suecas kanāla plānu kura realizācija ļautu izveidot īsu un drošu ceļu no Vidusjūras uz Indijas okeānu, savienotu Osmaņu impērijas Mazāzijas un Persijas līča ūdens komunikācijas vienā veselumā (tā kā impēriju apskaloja vairākas jūras, katrā nācās uzturēt savu atsevišķu floti). Tika uzsākti sagatavošanas darbi, taču Ēģiptes pašā un Jemenas hanu pretestība projektu nobremzēja un nācās to iekonservēt labākiem laikiem.
2) 1569. gadā Lieliskajā Portā uz galda tika likti Volgas-Donas kanāla projekta rasējumi, lai sajūgtu savā starpā Melno un Kaspijas jūras un varētu nostabilizēt tirdzniecību un attiecības ar draudzīgo Maveranahru, apejot naidīgo Persiju, kā arī palielināt militāro klātbūtni Volgas lejteces stepē, ko aizvien vairāk sāka apdraudēt moskoviti. Kanālu sāka rakt tajā pašā gadā, kopumā tika veikta daļa darbu, taču sākās Krimas hana atbalstīti dumpji, un arī pats hans Girejs izrādīja gatavību sacelties: šāds Rail Baltica ceļš veicinātu to, ka Krimas haniste no visai autonoma protektorāta kļūtu par Osmaņu provinci. Bez tam, lai panāktu pilnīgu drošību, bija nepieciešams atņemt moskovitiem Astrahaņas hanisti, ko tie bija okupējuši un anaketējuši 1557. gadā – Krimas hans atteicās karot, bet bez viņa atbalsta šīs teritorijas atgūšana nebija iespējama.
3) 1590. gadā viņš nāca klajā ar projektu kanālam starp Melno un Marmora jūrām: Marmora jūra > Sakarjas upe > Melnā jūra, ko realizēja 1591. gadā, un pa kuru piegādāja kokmateriālus no Bursas uz Stambulas stāpeļiem.
4) Īsi pirms nāves viņš sāka caursist Krimas zemes šauruma kanāla projektu – tam vajadzēja savienot Azovas jūru ar Dņepras-Bugas limanu. Projekts netika pat uzsākts, jo Krimas hans bija krasi pret to (labāk atteikties no ekonomiskā izdevīguma, taču saglabāk autonomiju - nebūtu iespītējies, Krima šodien moš būtu Turcija).

Via: Samarcic Radovan. Sokollu Mehmet Paşa. - Sabah Kitaplari: İstanbul, 1995, ISBN 975-7238-14-7