Kad kādā blondīņportālā atkal parādās vieds padoms "sarkanas ogas un augļi ir alerģiski". Man gan klusas Aizdomas, ka alerģiski ir tikai tie produkti (neatkarīgi no krāsas, smakas, formas un lieluma), kuri konkrētajam indivīdam izraisa alerģisku reakciju (blakussēdētājam/ai var neizraisīt un tas/tā var to ēst, ka šnakst vien). Bet nē - vo krāsa kā lakmusa papīrs ir mūžīgs alerģiju izraisošo objektu raksturlielums. Rodas iespaids, ka vai nu cilvēces daiļākās daļas lielākā daļa vienkārši nezina, ko nozīmē vārds "alerģija" (es jau ar precīzu definīciju nezinu, tak tas man neliedz justies saprātīgākam), jebšu te prasta skaudība vīd. Tb seno evenku viedie aksakali (vīrieši - ja kāda dura nesaprot) jau pirms leduslaikmeta empīriskā izziņas procesā noskaidroja, ka nevajag ēst dzeltenu sniegu un zaļas plūmes. Šīs abas fundamentālās patiesības zināmā mērā aptver visu apkārt esošo pasauli un Platonam atlika tikai nianses pieslīpēt. Aber zaļas skaudības mākti babuļi, esot pārāk bailīgas empīriski pašas to pasauli tālāk pētīt, bet izzinātāju laurus alkstot, no pirksta izzīž savu inovāciju: "sarkanas ogas un augļi ir alerģiski". Un ir tak, kas notic! Pat vienu tur pāvestu vai karali (tā uz skaitli 3 īsti neatminos, sen tas bij) savulaik mēģināja ar tomātiem noindēt, jampampiņi atentāta plānotāji acīmredzot calis.lv salasījušies.

Laikam laiks uzmeikot durutestu, kurā būtu jautājumi kā pareizi rakstīt vārdus "propaganda", "tualete", "gulta", kā arī jāatbild uz jautājumu "kādas krāsas ogas izraisa alerģiju" - aizpilda jaunuve ailītes un uzreiz skaidrs, ka dura vai nedura, tb skaidrs, ko ar šo tālāk iesākt. A to muļķa puikas savā naivumā ieberžas, jo tas viedums un cauri redzēšana (я вам, суки, насквозь вижу!) nāk ar gadiem, tikai ar gadiem. Taču visai bieži gadi atnāk vieni, tā kā durutests būtu ģeldīgs.

/atturīgi paklanās un aiziet uzsmēķēt ij uz pa ielu garāmejošo jaunuvju pupeļiem palūrēt/