Pablandījāmies, rociņās sadevušies, palūkot vietumis izgaismoto pilsētu. Patika, Kaut kā patika krietni labāk, nekā iepriekšējoš gados. Protams, tādu gaismas onbjektu, kas tur uz mākslu pretendētu, prakstiski nebija, toties daudz kur (acīmredzot taupības nolūkos) uz namu sienām rādīja jaukas īsfilmiņas un multenes, kas bērniņam patika. Tāda svētku gaisotne, kaut ļaužu daudzums mazliet nomāca. Pašam patika, ka visur tāds jestrs umpapā muzoniņš skanēja, tikai pie Vidzemes bruņniecības nama, kur bauri savu Saeimu ierīkojuši, latviskais gars bija ņēmis virsroku un, attiecīgi, viss tā sērīgi, sērīgi un pārnopietni, kā jau te pieņemts. Bet tai vietai jau var mest līkumiņu apkārt.