Interesanti, ka visai bieži paralēli tavā redzeslokā parādās arī saturā paralēli fenomeni. Burtiski pirms pāris dienām, tīrot plauktus no pusgadsimtu veciem beletristikas paraugiem, Ko izmetu ārā, ko atliku atdošanai. Puikam iedevu palasīt Silito "Gargabalnieka vientulība", izdota tepat Rīgā tālajos 70. gados. Visnotaļ apdriskāta, jo arī es reiz biju tīnis, bet grāmatiņa kā radīta dumpīgiem un visu zinošiem tīņiem, kurus nomāc pieaugušo pasaules seklums un trulums. Šorīt, malkojot rīta kafiju un šķirstot Rīgas laiku, kamēr mani meitieši vēl nav pamodušies, sadaļā "RL skatās" pamanīju ieteiktu filmu, kas uzņemta pēc šīs graāmatas motīveim (RL gan nosaukumu tulkojuši kā "Garo distanču skrējēja vientulība"). Jāpameklē būs plašajās interneta ārēs, jo mūsdienu tīņi vizuālo materiālu uztver labāk, nekā drukāto (kā nekā jau kopš pirmās klases tiek radināti informāciju saņemt caur ppt prezentācijām).