Kā jau pieņemts cilvēku parasto vidū, arī es apkārtējos kategorijās "gudrs" vai "muļķis" vērtēju pēc tā, cik viņu teiktais saskan/atbilst manam skatījumam. Protams, tikko apzinies šo savu rīcību, uznāk šaubas, vai maz spēj novērtēt, kurš ir "gudrs", bet kas "muļķis", jo aplam jau uz subjektīviem pamatiem viss balstīts. Tad mēs, kas raksturīgi, šīs šaubas aizdzenam kur bezapziņas bēniņos (jo šaubas, kā zinām, traucē dzīvot un citus pamācīt, justies piederīgam vienīgajai pareizajai pusei) un izveidojam paziņu loku ar līdzīgiem uzskatiem, lai droši varētu justies kā etalons, pēc kā pasaulei būs līdzināties. Tā arī šo interviju izlasīju ar zināmu gandarījumu: "Gluži manas domas! Vo gudrs vecis!". :)