Iepriekšējo nedēļu pavadīju Kurzemes mežos, malku zāģējot, dīķi tīrot un gaļu mežā gādājot - nekā interesanta un sirdi plosoša, ar ko dalīties. Klusa un mierīga pirmspensijas ikdiena. Vienīgais jaunums (priekš paša), ko biju palaidis garām: izrādās, ka pagājušajā rudenī Vienotība un SC necerētā vienprātībā un mērķtiecībā, par spīti oponentu argumentiem, izsituši cauri izmaiņas Medību likumā, un kopš š.g. 1. janvāra mednieki nedrīkst pirkstu piedurt klaiņojošajiem suņiem. Stirniņu un aitiņu žēl - tās šie plēš tīri sporta pēc (atšķirībā no lūšiem un vilkiem, kas medī lai iztiktu). Un bērnus ieteiktu mežā vienus nelaist, jo suņi, kas lasās baros un siro pa mežiem, atšķirībā no vilkiem, no cilvēkiem nemaz nebaidās. Bet tur nu neko. 100 gudrās galvas tā lēmušas, tad tā mums būs būt un neaizmirst par V un SC nobalsot arī Eiroparlamenta vēlēšanās.