Pasargdies, negribēju nevienu aizskart vai ko par tumšu saukt. Kā Indulgence teica - viens, kas dara ko galu galā lietderīgu, ir simtreiz derīgāks, kā Parādnieks ar kaulu zāģi bērnudārzā. Un kalendārs ir skaists, patiesi.
Bet labāk būtu visa šī eklektiskā dievturu fantāziju pasaule, kuras saknes ir jaunlatviešu Lautenbaha-Jūsmiņa mēģinājumos no daudz maz dokumentēta prūšu panteona iztamborēt Senlatviešu Dievības.... Ups, gandrīz paliku rupjš.
Šai interesantajai koncepcijai ir viens baiss trūkums - fantāzijas aizstāj realitāti. Un neviens vairs nepēta, to, kas patiešām bija (lai gan nav jau daudz ko pētīt, avotu pamaz :/), bet sacenšas, kuram krāšņāka spēja uzmargot konstrukciju.
Un jā, dažādas konstrukcijas konkurē, un etnogrāfija un folkloristika paliek no zinātnes nozarēm par jūsmīgu dievturu un daiņotāju reliģiskajām vīzijām.
Un viss sliktākais - publika tam sāk ticēt. Nu tā, no sirds.