Cik sapratu no teksta, tad Žaks de Fontēns, būdams riebīgs pēc dabas, esot licis sagatavot karātavas (gibbet) un kārtīgu ugunskuru pretinieka apstrādei pēc kaujas. Pēc toreizējiem noteikumiem divkaujas zaudētājs, dzīvs vai miris, ir pilnīgs uzvarētāja īpašums, un šis ar zaudētāju var izrīkoties pēc sirds patikas.

Abet par paša Žaka likteni nebija rakstīts, izmeta no ringa un viss. Varbūt vecais uzvarētājs neturēja ļaunu prātu uz jauno karstgalvi.