Kā liecina Jānis Jansons-Brauns savā grāmatā „Baltijas revolūcija”, muižnieki pirmie cēla ieročus, aicinot dragūnus un pārvēršot muižu pagrabus par moku kambariem.[10] Tādā gaisotnē muižu dedzināšana revolucionāriem nelikās nepieņemama cīņas forma.
http://lv.wikipedia.org/wiki/1905._gada_revol%C5%ABcija_Latvij%C4%81#Mui.C5.BEu_dedzin.C4.81.C5.A1ana

Cilvēki izvēlējās cīņas formu kādu varēja īstenot +/- efektīvi vēršoties pret apspiedējiem, vai "kultūras nesējiem" kā viņus šeit mēģini pataisīt, sāpīgu vietu - viņu īpašumu. No mūsdienu skatupunkta, diezkasnav šāda dedzināšana, bet toreiz cilvēkiem vajadzēja savu niknumu pret kādu vērst un to darīja pret tiešajiem apspiedējiem - naudas u.c. resursu pievācējiem, sodu īstenotājiem. Pretī dabūja soda ekspedīcijas.

Mūsdienās tāpat vēršas pret apspiedējiem(Saeimai logus padauzīt, pie Rīgas domes bļaustīties, slimnīcas sargāt no slēgšanas, traktorus uz galvaspilsētu dzīt), kad sakrājas un ir kas saorganizē, tikai tagad vēršas pret savas tautības apspiedējiem un smalkās bibliotēkas gan jau kāds pacenstos paglābt no dedzināšanas, vismaz es mēģinātu.