Tautas sadzīviskā atmiņa, jeb iz viena kamrāda bērnības atmiņām: "1918 - 1919. gadā, kad te režīmi mainījās diezgan bieži, Jūrmalā tāpat kā citur Latvijā bija ļoti švaki ar pārtiku. Tie, kuri vai kuru radi audzēja lopus un dārzeņus, vēl kaut kā iztika, bet pilsētniekiem īpaši daudz nebija ko ēst. Kad es bērnībā ķērnājos ar ēdienu, vectēvs vienmēr bargā balsī atgādināja savu Dubultu kaimiņu, kādas vācbaltu ģimenes likteni: "un mazie Terīnes (tas bija viņu uzvārds) vienkārši apmira badā, jo viņiem nebija ko ēst - tā kā viņi bija vācieši, neviens latvietis viņiem nepalīdzēja ar pārtiku. Bet tu, mazā ute, nemāžojies un ēd savu putru!"