Mani ļoti aizkustina britu šizofrēniskā spēja savienot savā prātiņā divas pretējas lietas. No vienas puses, viņi runā par rasu vienlīdzību, nosoda koloniālismu un ļauj precēties visiem ar visiem -- no otras puses, viņi par jo dižu monarhu atrod Viktoriju, kas nu it nekādi neizcēlās ar uzticību šiem te principiem. Un piebilde, ka tolaik bija citi laiki, arī gluži nav vietā, jo pati Viktorija jau tos laikus arī uzrīkoja :)