Ieraksti viņai vienmēr pamatīgi, vienīgi tautību jautājumā - bzdings. Rados dāmai ir latvieši, un kā jau bastarde vai varbūt pārtautojusies, viņa mīl mūs ne pa jokam. Tas redzams, kad runa aizblandās par vēlēšanām, valodu lietojumu vai tml.
Ja būtu jauktenis, tad drīzāk būtu kvēls latviešu nacionālists, bet šai gadījumā ar latviešiem viņai nekāda sakara. Gluži vienkārši kā jau izglītots cilvēks, brīvi runā visās vietējās valodās.
Nu viņa savulaik rakstīja, ka viņai visas tantes ir latviešu nacionālistes. Bet viņai, lūk, Mākslas akadēmijā (vai līdzīgā iestādījumā) padomju laikā vajadzējis mācīties latviešu valodā. Un tā esot tā izdaudzinātā latviešu nospiešana! Un vēl pasniedzēji piesējušies, ka neesot latvisks krāsu salikums u.t.t.
Hmm, man bija iespaids, ka viņa ir jauka krievu dāma no labas ebreju ģimenes, kam ar zemniekiem nekāda sakara. Par izteikumiem par mācību valodu padomju laikā nespriedīšu, nezinot kontekstu (pārāk bieži redzu, ka ļaudis piedēvē otram to, ko tas nebūt nav teicis un domājis, lai par to tad kritizētu, ko pēdējās dienās uzskatāmi redzam saistībā ar Procevskas rakstu iekš satori). Tā kā PSRS laika rusifikācijas politika nestāv ne līdzās mūsdienu letonizācijas praksei, tad toreiz bija gluži dabiski, ka etnisko minoritāšu pārstāvji savā apdzīvotajā teritorijā mācās/studē savā valodā, nevis valsts vaodā, tb jebkurš cilvēks, stājoties RTU arhitektūras un celtniecības fakultātē, kuru Renāte absolvējusi ar izcilību, zināja, ka mācību valoda būs latviešu un par to nebūt nebrīnijās.
Aber pasniedzēja gaumes uzspiešana diemžēl bija un ir un būs - tas gan liecina tikai par pasniedzēja provinciālismu, iedomājoties, ka viņa novadā par tīkamu atzītie krāsu salikumi ir tie labākie un gaumīgākie. No civilizācijas procesiem nomalē esošā perifērijā tas neizbēgami, un jebkurš students par ko tādu ir gānījies, kad viņa idejas tiek apturētas tādu subjektīvu faktoru kā gaumes dēļ.