Daži penši mostas puspiecos un klimst pa māju, nevarēdami sagaidīt, kad tirgus vērsies vaļā.

Ir tādi penši, kas brauc auklēt mazbērnus vai svešus auklējumos. Loģiski, ka mazus bērnus uz pāris stundām nepametīsi vienu, lai aukle nevairotu drūzmu trolejbusā.

Ir tādi penši, kuri par tik abstraktām lietām vairs nav spējīgi aizdomāties, un tam par cēloni ir tīri fizioloģiskas pārmaiņas smadzenēs un nervu sistēmu. Nevar zināt, kādi paši būsim.