Netālu no manas dzīvesvietas ļoti interesanta maza sapņu mājiņa. Dzīvo tajā divi sirmi vecīši, pati mājiņa mazītiņa, vienstāvu, dziļi iekšā dārzā. Dārza klasiskā latviešu izpratnē nav, tb nav aizstādīts ne ar ogu krūmiem, ne flokšu puduriem (nerunājot par kartupeļu vagu un zemeņu dobi un ķirbi stūrī): tikai zāliens, pāris ābeles un ķirši. Bet zāliens tāds, ka saimnieki tajā iesējuši puķītes, kuras uzzied secīgi cita pēc citas! Šobrīd viss balti zils ar sniegpulkstenītēm un krokusiņiem, bet kad šīs noziedēs, atkal viss ziedēs citiem ziediņiem un tā līdz rudenim. Skaisti. Skatos ar tādu vieglu skaudību un šķiet, ka tur labi cilvēki dzīvo.