Savdabīgi bija vērot to vieglo netīksmi, ko ticīgie nevarēja pārvarēt, stāvot rindā pēc svētītā ūdens, kad sagāzās baznīcā apkaimes luterāņi ar 5litrīgajām plastmasas pudelēm pēc tā paša. Nu draudzes locekļu netīksmi tīri sadzīviski var saprast - nevienam nepatīk, ja rindu kavē tādi, kam tur nevajadzētu būt, - taču no teoloģijas viedokļa interesants ir šī luterticīgo ticības elastīgums, drošs paliek nedrošs, ejot uz svešu dievnamu un piedaloties rituālā, lai tiktu pie bonusa, ko savā saimniecībā nedabūt. :)