Šodien tā uomulīgi dungāju pie sevis, kamēr pacients savā galā cītīgi domā jaunas pilnmēness inspirētas Kardinālas Izmaiņas, un priecājos, ka drīz varēšu tā kautri piepukstēt te tekstiņu, ka manam bērnu audzināšanas devumiņam nu cipari ir
3000!
Nospiežu refreš un apstulbis blenžu ciparā
2 800. Mana atvase šajā momentā izmisusi iekviektos: "Mūļķīgais, mūļķīgais datōōōrs!", un mestos pie mātes azotē paraudāt. Es vienkārši sēžu apstulbis. Nu ja, laikam 2799 iztēlē būšu izlasījis kā 2997, nepārbaudījis (nav jau kalendāra makets) un no sirds sapriecājies. Tagad bēdīgs kā caurdurts balōns. Pat uzsmēķēt nevelk. Rudens depresija nāk virsū.
Tāpēc jāvalkā siltus, Dinaburgā iegādātus džemperīšus - lai nepieķer. ;)