Vakar laulātā realizēja savu sociālo pienāķumu un piedalījās atvases bērnudārza grupiņas vecāku sapulcē. 2 h laika izšķiests absolūti bez kāda sausā atlikuma. Toties satikts daudz ļaužu, kuriem par maz piedalīties darba vietas sapulcēs, tāpēc ar sajūsmu tiek uztverta iespēja daudzparunāt par neko (piem., pusstundu apspriest, vai peles rodas no netīrās veļas, vai tomēr tās sūtītas kā sodība par mūsu grēkiem iesnas ir lipīgas, vai tomēr nē) ari ārpus darba pienākumiem atvēlētā laika. Kas raksturīgi, mēs pārpratuma pēc esam iespēlējuši dārziņā, kur kinderu māšu vairākumu veido Dr. med. Zaržecka klientūra, tb "vadoši un veiksmīgi" ļaudis, kam atbilstoši Ādama Smita utopijas teorētiskajām nostādnēm it kā vajadzētu būt tendētiem rīkoties un domāt racionāli, bez liekām kustībām. Mans secinājums: nekas šai zemītē nemainīsies vēl pāris paaudzes.