Interesanti, ka 1905.-1906. gadā, kad revolucionāriem bija iecienīta prakse organizēt t.s. "baznīcas mītiņus" - kad panks revolucionārs uzrāpjas kancelē, norau zemē priesteri un teic kvēlu runu a la viss ir sūds (būtu ģitāras, gan jau kādu marseljēzu uzrautu), - visi šie pasākumi Baltijas guberņās norisa ticības ziņā krietni tolerantāko luterāņu baznīcās. Pāris mēģinājumi izveidot līdzīgas performances katoļu dievnamos beidzās īsti neiesākušās - baznīcēni nevis sauca policiju un sūdzēja tiesā, bet uzreiz pašus performanču meistarus izmeta pa durvīm, ielauza žokli un atspārdīja - lai neuzbāžas neaicināti citiem ar savu pasaules skatījumu.