svarīgāk ir kā paši kristieši sevi definē. viņiem ir savs kanonu etc. kopums, kas ir neatkarīgs no indulgenču u.tml. definīcijām.

būt "labam cilvēkam" ir jautājums par tikumu kopumu, šī, lūk, diskusija iet jau no cilvēces pirmssākumiem. un būt labam cilvēkam nav nekāda kristiešu, sātanistu, komunistu, egalitāro liberāļu etc prerogatīva.

līdz ar ko es teiktu, ka visa šī diskusija ir sūds. indulgencem ir citi issues, kas būtu jāadresē caur citām teorētiskajām nostādnēm (vai varbūt pa ne teorētiskajām blues) un kristieši tur vispār piektais ritens..