1734. gada aprīlī pēc Saksijas hercoga un Polijas karaļa Augusta III (1696.-1763.) rīkojuma tika izveidota vieglās kavalērijas vienība sevišķu uzdevumu veikšanai - strēlnieki uz zirgiem, - 2 jātnieku eskadroni, kurus komplektēja no mežsargiem un medniekiem Leščinska dumpinieku apkarošanai Polijas mežos, savukārt maijā izveidoja īpašu vieglo jātnieku vienību līdzīgu uzdevumu veikšanai kā arī svarīgu personu apsargāšanai. Oktobrī abas vienības tika apvienotas vienā jēgeru jātnieku vienībā, ko nosauca jaunieceltā pulka šefa Saksijas un Polijas prinča Kārļa (Karl Christian Joseph Ignaz Eugen Franz Xaver von Polen und Sachsen 1733.–1796.). Jau šajā pašā gadā vienība piedalījās karadarbībā Polijā. 1735. gadā to papildināja ar 4 eskadroniem (no tiem 2 dragūnu), vienībai iegūstot reģimentes (pulka) statusu (Das Chevauleger-Regiment Prinz Karl) - tā kā Kārlis vēlāk bija Kurzemes un Zemgales hercogs no 1758. līdz 1763., literatūrā pulks bieži tiek pieminēts kā Das Chevauleger-Regiment Prinz Karl von Kurland.

Komandieri:
* 1745.-1757. - leitnants Nostics (Nostitz, kritis pie Leitenas),
* 1757.-1765. - pulkvedis fon Benkendorfs (von Benkendorf)
* 1789.-1792. - pulkvedis Cečvics (Joachim Friedrich Gotthelf von Zezschwitz)
* 1796.-1799. - majors Rotfelsers (von Dehn-Rothfelser)


Das Chevauleger-Regiment Prinz Karl von Kurland


Pa kreisi: Korporal vom Dragoner-Regiment Prinz Karl (später Herzog von Kurland). Source: Richard Knötel Uniformkunde, Lose Blätter zur Geschichte der Entwicklung der militärischen Tracht, Vol. IV, No. 31, Rathenow 1890-1921

Uniforma: sākotnēji it kā sarkana, 1762. gadā Kurzemē pieņemta zaļa, min, ka 1767. gadā mainīta uz pelēku - melna trīsstūrene apšūta ar dzeltenu apkantējumu, sarkaniem pomponiem stūros un baltu kokardi; zaļi svārki bez atlokiem ar dzeltenām pogām, aveņsarkanu oderi, apkakli un aveņsarkaniem piedurkņu atlokiem ar trim zelta pogām, kreisais uzplecis (plecu siksnas fiksators) aveņsarkans ar zelta pogu, pie labā pleca zelta akselbante; aveņsarkana veste ar zelta pogām, ciešas baltas vēršādas bikses, baltas zeķes un melni garie zābaki. Katrs kavalērists bija bruņots ar taisnu zobenu, 2 pistolēm un musketi.
Zirgus reģimentes vajadzībām iepirka polijā - tie nebija tik skaisti, kā tīršķirnes no Francijas vai Vācijas, toties pietiekami izturīgi un ievērojami lētāki. Seglu paklājs zaļš, mala apšūta ar platu dzeltenu lentu kurai pa virsu iuzšūtas 2 paralēlas aveņsarkanas joslas.


Das Chevauleger-Regiment Prinz Karl von Kurland uniform in 1756. Sources: Albertina Handschrift, 1762 Bautzener Bilderhandschrift, 1762 Raspe


Pulka šefa karogs: uz balta zīda fona, kas apšūts pa perimetru zelta bārkstīm, prinča Kārļa ģerbonis, stūros 45° leņķī kronētas zelta monogrammas "AR"; pulka karogs: uz sarkana zīda fona, kas apšūts pa perimetru zelta bārkstīm, karaļa monogramma "AR" ar kroni, stūros Žečpospoļitas svarīgāko daļu (Polijas, Lietuvas, Saksijas, Prūsijas) ģerboņu vairogi.



1742. un 1744. gados reģimente piedalījās karā par Austrijas mantojumu, 1745. gadā kampaņā Bohēmijā un Saksijā: kaujā pie Kolinas (18.06.1757. Schlacht bei Kolin), kaujā pie Leitenas (12.05.1757. Schlacht bei Leuthen). Laikā no 1758. līdz 1763. gadam reģimente atradās Kurzemē, Mītavā (mūsd. Jelgava), kur pildīja hercoga bruņoto spēku funkcijas: 8 karogi, sadalīti 4 eskadronos - kopā 762 jātnieki. No 1793. līdz 1796. pulks piedalījās Prūsijas un Austrija kampaņā (t.s. Reinas karagājiens) pret jauno Francijas Republiku. 1799. gadā augustā par pulka šefu kļuva Saksijas princis Klemenss (Clemens Wenzeslaus von Sachsen). Pulks piedalījās karā pret Napoleonu, izformēts 1809. gadā.

----------
Šis tas no: http://www.kronoskaf.com/syw/index.php?title=Prinz_Karl_Chevauxlegers
Pārējo sagoogloju. Neko vairāk par šo jātnieku reģimenti pagaidām neatradu, tb ja kāds ko pamana, būšu pateicīgs par info.