No Ernestīnes Šulcas-Ašerādenas dzim. fon Kampenhauzenas vēstules: "Ja man būtu bijis jādara tas, kas katrai, kura apprecas uz laukiem, brīnumainā kārtā tūlīt jāsaprot, proti, jāmāk izārstēt ikviena zemnieka vai [muižas] saimes cilvēka slimība, es patiesi būtu bijusi nelaimīga, jo man nebija ne jausmas par medicīnu. Bet arī šajā lietā Dievs man bija žēlīgs, jo Remberts šo uzdevumu veica ar prieku un veiksmi. Viņam [priekš zemnieku ārstēšanas] bija iekārtota tīri glīta aptieka, kur starp labi sarindotām pudelēm un burkām visu viegli varēja atrast, un ar praktizēšanu viņam laimējās. Tikai īpašos gadījumos nācās meklēt ārstu, kas bija trīsdesmit verstu attālumā."
Fēgezaks Z. fon., Senči un pēcteči. - Vesta-LK: Rīga, 2011., 319. lpp.