2 nedēļas kapājot kā afrovergam galerās. 1 nedēļa, gaidot "rīt noteikti!" solīto rēķinu un pārējos 5 (piecus!)

Izlauzos līdz sportsbāram, tagad dzīvoju dilemmā, sagādāt dzīv'sbiedrei rūgtu pārsteigumu ar galīgi miglainu un miegainu biedru mājās, vai kā te vispār būt.

Ko gribēju teikt - ka no vienas puses jau vajadzētu līksmē diet, ka ir beidzot pilnā apjomā ko darīt, spararats rūc un pikseļi rindā kārtojas, tak jau pārāk ilgi nekāds gandarījums no tā visa nav justs. Topu riebīgs pret klientiem, provocēju uz kašķi, izturos nelabi un runāju nelaipnos vārdos. Viņi, maitas, nekur nepazūd. Un nesaprotu te tagadīt, vai par to mēs bērnībā sapņojām un sacerējumus "kas es būšu, kad izaugšu" rakstījām?

Zajobs, vobšem, negribējās savā listē gausties, ta nu izmantoju izdevību :)