Dzīve kā tetrī: tikko kā paspēj vienu darbiņu, tā no augšas krīt virsū divi nākošie. Pietiek iepauzēt uz sekundi, lai apdomātu kā pagriezt un kur likt, kā jau jauni trīs krīt virsū. Pagaidām iekļaujos laikā, taču pat nopriecāties par to nav laika. Haotiska raustīšanās, nevis dzīves straume, kuras krastā tos ienaidnieku līķus gaidīt peldam.