| Rīga, viena no centra skolām, 2012. gads (tb kāds laiciņš pagājis kopš Renesanses, Apgaismības un vispārējās analfabētisma likvidācijas), 8. klase - latv. val. un literatūras skolotāja jauniešiem stundā stāsta, cik ļoti sengrieķu filosofam Aristotelim paticis dejot valsi, "jo valsi dejo aplī, un apaļas formas sengrieķu filozofiem esot gājušas pie sirds". Man te nav ko piebilst (par formām, kas gājušas pie sirds hellēņiem, labāk paklusēšu), varu tikai doties pie ledusskapja pēc sirdsdrapēm. Pozitīvais, ka vismaz viens skolnieks tā skeptiski raugās uz vīziju, kurā Aristotelis ar Platōnu valceri griež Akadēmijas pagalmā. :)))
P.S. Sliktam Aristotelim olas traucē - sens evenku viedo aksakalu sakāmvārds. |
Visnotaļ saprotu to pasniedzēju - ja kurss "ievads eģiptoloģijā" jānolasa kādiem zootehniķiem, kur studentus tas tāpat neinteresē, tad abām pusēm vajag tikai ķeksīti. No otras puses, kā reizi pirms kāda pusgada biju iegājis LU VFF, pasēdēt ar bijušajiem pasniedzējiem un iemalkot konjaciņu, saviesīgi pļāpājot. Arī nācās dzirdēt, ka ir, kas spiesti pārrakstīt lekciju formu, vienkārojot saliktus sakārtotus teikumus par vienkāršiem nepaplašinātiem, izņemot svešvārdus, samazinot nozares terminoloģiju, jo pēdējos gados uztveres spēja samazinājusies.
Taču esot (to nezināju) pat tāda prakse, ka fakultātē ir piefiksējuši, no kādām vidusskolām (kur konkrēti vēstures skolotāji) nākot pirmkursnieki, un tiem pievēršot uzmanību - ja nākot kā skolotāja X vai Z audzēknis, tātad liela iespēja, ka iznāks lietaskoks, nevis kārtējais diploms un aizmirsti.