Veidojoties eksāmenu sistēmai Rietumeiropas universitātēs, no tās kā blakne attīstījās interesants disputu paveids quodlibet, kam bija raksturīga domas brīvība, improvizācija, nenoteiksme. Divas reizes gadā metrs kāpa katedrā, piedāvājot diskutēt ar viņu par tēmu, kuru izvirzīt varēja jebkurš, jebkāda iemesla motivēts (de quodlibet ad voluntatem cujuslibet). Disputs sākās pēc rīta lūgšanas, kur ap sešiem rītā, jo varēja visai ieilgt. Argumentu un pretargumentu izklāstu secība neatšķīrās no vispārpieņemtajiem disputu standartiem, taču īpatnība bija, ka iniciatīva nāca nevis no profesora, bet gan viņa asistentu vidus. Ja parastā disputā metrs jau laikus informēja par viņu interesējošām tēmām, laikus tās apdomāja, sagatavoja tēzes un iespējamos pretargumentus, tad quodlibet jebkurš varēja ierosināt jebkādu, pat visnegaidītāko tēmu, kurai neviens no disputa dalībniekiem nebija gatavs un tiem nācās improvizēt disputa laikā. Arī oponentam tas nebija viegls pasākums, jo kaut tas varēja iegūt kādas priekšrocības, izvirzot tēmu, kurā metrs varēja neorientēties, tomēr profesūra nebija pliku roku ņemami - jautājumus un iebildumus izvirzīja visi disputa dalībnieki - jautājumi un pretargumenti varēja būt gan pārgudri, gan naidīgi, gan kuriozi, t.i. jebkādi: varēja uzdot atklātu jautājumu, lai precizētu oponenta viedokli, bet varēja izlikt lamatas, lai tas sapītos pretrunās, piespiest izteikties par "slidenām" tēmām par politiku vai ticības postulātiem, par kurām otrs labprātāk neizteiktos. Dažkārt oponents bija zinātkārs svešzemnieks vai meklējošs prāts no pašu studentu vidus, bet visai bieži tas bija naidīgs konkurents universitātes hierarhijā vai iedomīgs licenciāts, kuru vairāk interesēja publiski demonstrēt oponenta nekompetenci, izsmiet to, nomelnot vadības un studentu acīs. Dažkārt tēmas bija precīzi noformulētas, interesanti risināmas, bet dažkārt tik divdomīgas, ka izaicinātajam metram nebija viegli uztvert to jēgu. Tam, kurš uzdrošinājās pieņemt izaicinājumu vai izaicināt uz šādu disputu, vajadzēja būt ar gana neordināru prātu un visai universāli kompetentam, lai izkļūtu no tā ja ne kā uzvarētājam, tad vismaz neizsmietam.

Gluži kā 800 gadus vēlāk disputos internetā, blogu komentāru sazarojumos. ;)