tā * piebilde ir diezgan otrādi. Ir vesela strīpa filmu, kas pie mums tikušas apspļaudītas vai ignorētas, nu, kā tā var, bet aiz robežām ir vākušas pat Eiropas Kinoakadēmijas statuetes etc.
(iesaku neaizmirst, ka Līdz ar Eizenšteiniem, Berliniem, Halsmaniem u.c. ebrejiem, mums ir arī Hercs Franks!)

spēlfilmas varbūt mums vēl nav tik ģeniālas, lai uzreiz iepatiktos skatītājam, kurš gaida redzēt nevis to, ko režisors viņam liek priekšā, bet gan kko, ko ir redzējis uz lielajiem ekrāniem vai novilktu no piratebay citu valstu izpildījumā, jo nav resursu vnk darīt elementāras lietas, bez kurām lielās filmas vairāk sanāk tāds mēģinājums "radoši pieiet jautājumam", taču dokumentālais kīnō (ja tu to sauc par "kuslu mēģinājumu vienkārši fiksēt ikdienu", tad man vairs nav ko teikt) vai īsfilmas mums ir gana daudz un gana lieliskas, tāpat arī visādi mūzikas videō un reklāmas (šis jau gan ir khem, bet kas cits atliek..)

vienu vārdu sakot - problēmas "mums nav kīnō" daļa ir tā, ka esošais nav pārāk brīvi pieejams, lai varētu tikt apritināts un 'iesēstos' skatītāju pauros kā savējais, nevis "vai mūsējais ir kā holivuda? nē? tad sūds", kā arī ir jābūt kkādai "augsnei", kurā tiem režisoriem augt, pagaidām tā ir diezgan paplāna anyway..

p.s. sīkāk par kino: Kino Raksti vai Kinotēka sērijas, šķiet, kādā 35ajā bija arī par Kolku Cool u.c. LV filmām, kas varētu būt "lepnumi", ja nu tas reiz ir svarīgi, "būt lepnam"..