Šis rudens, kā sapīpojot izteicās kamrāds mass, beidzot ir tāds, kādu mums bērnībā solīja bildu ābecēs - saulīte spīd, zālītē sarma kā pūdercukurs, vējiņš viegli šūpo koku zarus, no kuriem lēni zemē planē miljonsoranžtoņos krāsojušās lapas. Beidzot tā kā bildēs, nevis mūžīgās lietavas no septembra līdz janvārim, ar depresīvo svina vāku pār jumtiem, ko kāds par debesīm dēvē. Šorīt mums lielie prieki - peļķes aizsalušas, un nu ceļš līdz bērnudārzam (paldies SC, ka tāds mums ir) bija 2x garāks, jo nu nācās apgūt kardināli jaunās slidināšanās un ledus iepapēžošanas iemaņas. Bērns sajūsmā par dzīvi , arī viņa tēvs un radītājs ne tik nīgrs, kā parasti. Lai arī jums laba diena. :)