Vēl sentēvs A.Upīts atzīmēja, ka Sūnu ciema lielākā nelaime bija gudrība. Neviens nav bijis tik traks, lai pirmais pērtos uz mežu - zirgs pa sasalušo zemi kājas izlauzīs, nomocīsies, pa sniegu stumdamies. Lai kaimiņš pa priekšu izbrauc, mēs pēc tam, pa sliedīti, pa smuko.

Bet kaimiņš arī nav muļķis un tā nu gudrie sēž bez malkas.