Nogurums, nogurums, nogurums. Puse zoba nolūza, atkal kreņķi. Ja vēl man vienam, tad jau nieki - apkārtējie pažēlotu, bet nu nekā. Bail iedomāties, kā jutīšos, kad būs polārās tumsas un sniegamiglas pusgads ar tā avitaminozi un mūžīgo drebuli.