Kad biju maziņš puišelītis, tad visur sabiedriskajā stransportā sēdēja nikns babulis (kas jaunībā noteikti bijusi šarmanta cibiņa, smalku vīnu cienītāja un "cacu tusiņu" apmeklētāja), kurai klēpī bija tāda pamatīga ādas ķesele, pie kuras plecu siksnas bija piestiprināti biļešu ruļļi (kā miniatūri dibenslaukāmā papīra rullīši). Pasažieris, iekāpjot, iedeva tantukam kapeiciņas, tantuks noplēsa no rullīša biļeti un deva pasažierim. Tad nāca īsta Sodoma: piepeši lielākajā daļā sabiedriskā transporta lidzekļu pieskrūvēja pie sienām tādus robustus bleķa verķus ar masīvu pedāli labajā pusē, aber biļetes sāka tirgot avižu kioskos: iemakanē nopirkto biļeti verķa spraugā un gāz no visa spēka pa rokturi - biļetē izcirtās caurumiņu kombinācija, kas apliecināja, ka brauciens apmaksāts. Tauta šūmējās, vecūkšņi brēca, ka nekā no šis ūbersarežģītās sistēmas nevarot saprast, ka ar ko tik sarežģītu un neparocīgu normāls cilvēks galā tikt nevar, verķi nedarbojoties (ja pašvakāk uzspieda, caurumus neizcirta). Pagāja laiks un ļaudis aprada. Ikdienišķi spieda verķa pedāli. Attapīgākie pat piefiksēja, ka caurumu kombināciju skaits ierobežots, tb sakrājot biļetes ar visām, atlika tikai izcaurumot avīzes stūri un piemeklēt kolekcijā vajadzīgo, lai brauktu nesamaksājis. Un tad nāca Gomora! Uzstellēja kudi smalkākus verķus, kuriem vajadzēja smalkākas biļetes - iebāžot biļeti (ja tā bija ieburzīta vai mikla, process visai sarežģīts) caumuriņā, verķis uzdrukāja uz tās laiku un transporta lidzekļa kodu. Vaimanāja vecūkšņi, sūrojās sabiedrība, ka ar ko tik sarežģītu un neparocīgu normāls cilvēks galā tikt nevar, ka noteikti tas viss, lai izlaupītu PSRS mantojumu, vobšem sašutums sita augstu vilni. Kādu brīsniņu. Aprada. Cilvēks nav cūka - pie visa pierod. Brauca sabiedriskajā tā, it kā visu mūžu to darījuš, bez mazākā sašutuma. Šorīt, malkojot rīta kafiju un vērojot TV 900'' sižetu par jauno e-biļešu ieviešanu un klausoties vecūkšņu šūmēšanos, ka ar ko tik sarežģītu un neparocīgu normāls cilvēks galā tikt nevar, pie sevis prātuļoju - kur es to jau esmu dzirdējis? :)