Mācīto talmudistu, hasīdu u.c. burtus lasījušo bārdaiņu vidū jau gadsimtiem rit strīds par to, kuru brīdi jāuzskata par dzīvības sākumu: vai mirkli, kad spermatozoīds apaugļo olšūnu, vai laiku, kad dīglim izveidojas iekšējie orgāni un ekstremitātes, vai piedzimšanas brīdi, kad mazūlis laiž vaļā savu pirmo brēcienu. Diskusijai nu punktu pielikusi ebreju māšu un vecmāmiņu apvienības deklarācija, ka dīglis uzskatāms par dzīvotspējīgu - tātad autonomu dzīvības formu, - tikai brīdī, kad saņēmis bakalaura grādu medicīnā vai jurisprudencē.
;)