Visnozīmīgākais valsts atbalsta īpatsvars piena lopkopības saimniecību neto pievienotajā vērtībā (NPV) bija Latvijā (pieaugot no 26% 2001. g. līdz 73% 2006. g.), vismazākais – Lietuvā. Jauktās augkopības nozarē Latvijas saimniecību radītā NPV īpatsvars ieņēmumos ievērojami atpalika no Lietuvas: ja 2004. gadā starpība bija 4 procentpunkti, tad 2006. gadā – jau 9 procentpunkti. Kaut arī Latvijas un Igaunijas cūkkopības un putnkopības nozaru saimniecības, sākot ar 2003. gadu, sasniedza līdzīgu NPV īpatsvaru ieņēmumos (20–22%), tomēr ziemeļu kaimiņiem ražošanas NPV par 40–45% ir augstāka, norādot uz augstāku saimniekošanas un ražošanas faktoru izmantošanas efektivitāti. Līdzīgas tendences ir vērojamas arī ilggadīgo kultūru audzēšanas saimniecībās – ievērojami mazāks valsts atbalsta īpatsvars nav kavējis Igaunijas lauku saimniecībās panākt augstāku gan kopējo, gan ražošanas NPV.

Kopējā pārtikas importa atkarība ir pieaugusi no 25% 2004. gadā līdz 34% 2007. gadā. (..) Pašnodrošinājums ar graudaugiem un miltu produktiem veido apmēram 80–90%. Kopumā galveno gaļas veidu vietējais piedāvājums nav pietiekams un lielākie apjomi tiek importēti, lai tos pārstrādātu gaļas produktos. Lielāko daļu putnu gaļas ieved no Lietuvas un Beniluksa valstīm. Savukārt Polija un Lietuva nodrošina lielāko daļu no liellopu gaļas importa. Daļa tiek ievesta arī no Igaunijas, Ungārijas un Spānijas. Pusi cūkgaļas importa nodrošina Polija un Vācija. Pašnodrošinājums ar piena produktiem sasniedz 80–90%. Importēti tiek galvenokārt skābpiena produkti no Polijas un Vācijas, kā arī siers no Lietuvas un vecajām ES dalībvalstīm. (..) Latvija ilgus gadus iepriekšējo valsts iekārtu laikā (pirmā brīvvalsts un okupācija) bija piena un piena produktu eksportētājvalsts. Olu importa atkarība nepārsniedz 4%, kur lielāko daļu no olu importa veido imports no Lietuvas. Dzīvnieku tauku importa atkarība ir 10–20%, kur lielākā daļa sviesta un krējuma tiek importēta no Lietuvas. Zivju importa atkarība pēdējo gadu laikā pastāvīgi nedaudz palielinās un sasniedz 33%. Lielākā daļa no importa ir saldētas un atvēsinātas okeāna zivis, kuras rūpnieciski pārstrādā, kā arī patēriņam paredzēta laša imports no Skandināvijas valstīm. (..) Kartupeļu imports ir izteikti sezonāls un apjomu ziņā ierobežots. Importēti tiek tikai jaunie kartupeļi. Pašnodrošinājums ar kartupeļiem veido 90–95%. (..) Cukura, cukura konditorejas un saldinātu bezalkoholisko dzērienu pašnodrošinājums pēc cukura nozares likvidēšanās no 50% līmeņa samazinājies līdz 10–15%. Lielāko daļu no cukura, kā arī cukura konditorejas importa nodrošina Polija un Lietuva. Lielākie bezalkoholisko dzērienu apjomi tiek importēti no Igaunijas un Lietuvas. (..) Rieksti pilnībā tiek importēti. Nozīmīgākās valstis importā ir ASV, Ķīna, Indija un Gruzija. Latvijā audzēto rapšu un rapšu eļļas īpatsvars kopējā nodrošinājumā ar eļļu nepārsniedz 3%. Pārējie eļļas augi un augu eļļas tiek importēti, un lielākie eļļas apjomi tiek ievesti no Lietuvas, Igaunijas un citām ES valstīm. (..) pašnodrošinājums ar galvenajiem dārzeņu veidiem (tomāti, gurķi) jau tradicionāli nav pietiekams. Dārzeņu imports pēdējo gadu laikā pastāvīgi palielinās (tiek dažādots to sortiments) un sasniedz 30%. (..) lielākā daļa dārzeņu importa tiek ievesta no Holandes. Nozīmīgi daudzumi tiek importēti arī no Beļģijas, Spānijas, Polijas un Itālijas. Savukārt no Lietuvas importētos gurķus un tomātus lielā mērā raksturo sezonalitāte. (..) Augļu importa atkarība svārstās 65–80% robežās, un to lielā mērā ietekmē vietējā ābolu raža un vietējo ābolu pašpatēriņš. Lielākie apjomi tiek ievesti no Holandes, Spānijas, Itālijas, Lietuvas (banāni), Vācijas un Polijas (āboli). Pēdējo gadu laikā ievērojami palielinās apelsīnu imports no Ēģiptes. Latvijā maz uzturā tiek izmantotas un piedāvātas vietējās ogas un augļi. Stimulantu (kafija, tēja, šokolāde, kakao) pašnodrošinājums svārstās 15–10% robežās, un to raksturo Latvijā ražotās un patērētās šokolādes apjomi. Lielākie tējas apjomi tiek ievesti no Polijas, Dānijas, Šrilankas un Anglijas. Savukārt visvairāk grauzdēto un šķīstošo kafiju ieved no Dānijas, Lietuvas un Polijas. Garšvielu importa atkarība ir 100%, un lielākie garšvielu apjomi tiek ievesti no Horvātijas. Alkoholisko dzērienu importa atkarība veido apmēram 33%. Galvenokārt tiek importēti vīnogu vīni no Francijas, Itālijas, Spānijas un Vācijas, kā arī stiprie alkoholiskie dzērieni no Anglijas (viskijs).