Laikposmā no ceturtās klases (sākumskolas pēdējais gads) līdz devītajai klasei (pamatizglītības pēdējais gads) ievērojami pazeminās skolēnu sasniegumi dažādās kognitīvās jomās, kas iekļautas starptautiskos salīdzinošos izglītības pētījumos. Tas liecina par to, ka netiek realizēta sistēmiskas un stabili progresējošas izglītības ideja, bez kuras nevar runāt par zināšanu sabiedrības veidošanu. Pamatizglītības pakāpē Latvijā ir aptuveni 20% skolēnu, kuri nesasniedz OECD definēto pamatkompetences līmeni (proti, viņu rezultāti ir tikai pirmajā kompetences līmenī vai zemāk), tāpēc uzskatāmi par nesagatavotiem dzīvei un darbam zināšanu sabiedrībā. (..) Latvijā nav nepieciešamo instrumentu vidusskolēnu sasniegumu izvērtēšanai – ne standartizētu testu, ne starptautisku salīdzinošu izglītības pētījumu rezultātu. Tādējādi pašlaik nav pieejamas kvantitatīvas metodes vidējās izglītības pakāpes darbības rezultātu izvērtēšanai. Lai gan kopumā Latvijas skolēnu sasniegumi starptautiskajos salīdzinošajos izglītības pētījumos nav slikti un laikposmā no 1995. līdz 2003. gadam rezultāti ir uzlabojušies, tomēr pēdējā laikā vērojama izaugsmes stagnācija, kas neizbēgami atstāj iespaidu arī uz augstāko izglītību. Latvijas izglītības sistēma kopumā nodrošina (uzspiež - I.) samērā līdzvērtīgas izglītības iespējas pamatskolas pakāpē, uz ko norāda zemā rezultātu izkliede starpskolu līmenī.
Kangro A., Grīnfelds A., Geske A. Izglītības aspekts. // Latvija Eiropas Savienībā: ekonomikas un kultūras mijiedarbība zināšanu sabiedrības veidošanā // LZP ekonomikas, juridiskās un vēstures zinātnes galvenie pētījumu virzieni 2009. gadā., 52.-53. lpp. (.pdf)