1) mazotnē bērni ir ļoti lokani pret visu un tāpēc viņus ir diezgan viegli pedagoģizēt arī ar nevardarbīgām metōdēm - ja vien kāds tajā ir ieniteresēts un pats nav izbesījies un pārguris tik ļoti, ka vieglāk ir uzšaut

2) mūsu ģimenē šī lieta ir atrisināta ļoti mierīgi - nepilna gada vecumā sīkais uzšāva pretī un, jo vairāk viņam "šāva", jo vairāk viņš bez mazākajiem sirdsapziņas pārmetumiem deva pretī. Tad ko, sist līdz nāvei? vai pagaidīt, kad bērnam vairs nav 1, bet četrpadsmit un pašam tikt nosistam? vai arī tomēr atrast kādu konstruktīvāku veidu kā risināt sastrēgušas situācijas?