Latvieši gan iedomājas sevi par labākiem zemkopjiem pasaulē... Tiešām Latvijā ražas par kādām 25% augstākas nekā Krievijā. Bet Vakar-Eiropai Latvija palikuse tālu, tālu pakaļā... Lai tik salīdzinam Latviju ar Daniju, kuŗu pazīst un cildina kā zemkopības parauga zemi arī daudzi mūsu agronomi. Danijas platība 43.000 kvadrātkilometri, Latvijas 65.600. Tā tad Latvija par 50% lielāka. Bet labības ražo Danija 2 1/2 miljonu tonnas gadā, Latvija tikai trešo tiesu! Tā tad saprotams, ka Danija no savas par 1/3 mazākas zemes platības var uzturēt 3,4 miljonus cilvēku un vēl izvest lauksaimniecības produktus par 1 1/2 miljardu latiem - Latvija nespēj uzturēt tos pašus nepilnus 2 milj. cilvēku! Bet - tā man teikts, Danijas klimats taču gan būs labāks, zeme auglīgāka. Arī tas ir maldīgi! Danijas vasara ir pat mazliet vēsāka par Latvijas vasaru, tāpat no 4 krišņu (lietus) daudzums tur stādu augšanas posmā (no aprīļa līdz oktobŗa mēnešiem) nav lielāks!
Danijai ir gan ļoti laba zeme Zēlandes salā, bet arī ļoti daudz smilts zemes Jitlandes pussalā, kas ieņem 3/4 no tās platības! Un Danijai tikai knapi 1/3 miljona hektara mežu – Latvijai piecas reizes vairāk! Danija piespiesta ievest par 80 - 100 milj. latus būvkoku - Latvija tos var par 50 milj. izvest. Ogles apkurināšanai Danijā ieved 3 milj. tonnas gadā, Latvijā pietiek ar 400.000 tonnām ogļu ievedumu. Danijai nav ūdens spēku! Latvijai viena pate Daugaviņa varētu uzdāvāt 300.000 zirgu spēkus - ja vien latvieši mācētu tos saņemt! Uz katra Latvijas iedzīvotāja Daugaviņa varētu dot ūdens enerģiju, kas būtu pārāka par to tvaika mašīnu enerģiju, cik sanāk Anglijā uz katra iedzīvotāja. Danija pastāv kā pastāvīga valsts vairāk kā 1000 gadus. Otrs piemērs par to, ko sasniedz zemkopība pie labas kultūras ir Rīt- un Vakar-Prūsija. Šo abu provinču platība pirms Vakar-Prūsijas piešķiršanas Polijai bija 62.300 kvadrātkilometri, tā tad par 3.300 kvadrātkilometriem mazāka nekā Latvijas. Bet iedzīvotāju šīs provinces uzturēja ap 3/4 miljonus, taisni otrtik, cik Latvija! Un izveda gaļu, sviestu, taukus un vēl kādu miljonu tonnas labības ( Latvija ražo tikai 800.000 tonnas), labības kopraža tur sasniedza 3 1/2 milj. tonnu, kartupeļu raža 6 milj. tonnas! Arī Rīt- un Vakar-Prūsijas zeme caurmērā nav labāka par Latvijas - klimats tikai Dancigas-Mārpils līdzenumā mazliet labāks (tur mazliet, par 10 - 12 dienām agrāks pavasaris). Ir tāpēc saprotams, ka vāci okupācijas laikā rēķināja, ka Baltija (Latvija + Igaunija, kas kopā ap 112.000 kvadrātkilometrus lielas) labāki apkopta tiem par nedaudz gadiem ar vācu kolonistiem kolonizēta varēšot dot 1-2 milj. tonnu labības un 200.000 tonnu gaļas atlikumu (eksportu) gadā...
Holandi un Beļģiju, kas kopā tikai tik vien lielas kā Latvija, apdzīvo septiņi reiz vairāk iedzīvotāju, no kuŗiem nu gan tikai 33 - 40% dzīvo no pašu zemes ražas... Norveģijai arī tikai par 3/4 milj. vairāk iedzīvotāju kā Latvijai. Norveģijas lauki ražo tikai 1/10 no norveģu tautai vajadzīgās maizes labības. Norveģi tāpēc brauc jūrā, sazvejo kādas 800.000 tonnas zivju gadā. Bet braukt jūrā, piedalīties bagātajās ziemeļu zvejās arī latvjiem nav noliegts! Somijai gan ir meži un ūdens spēki, bet tā nevar ražot ne pusi no sev vajadzīgās maizes! Somijas ziemeļos labība nosalst pārāk bieži vasaras vidū; rudzi ziedu laikā, auzas neienākušās! Šveice varbūt ir visaugstāk stāvošā un viskošāk izkoptā Eiropas kulturzeme. Arī tā tikai knapi 2/3 tik liela kā Latvija, bet ar otrtik iedzīvotājiem. (..) Tai jāieved 2/3 no savas pārtikas vajadzībām. Ūdens spēki, ziedoša rūpniecība tai ir! Bet ūdens spēki ir arī Latvijai, kauču stipri mazāk. To tiesu Latvijai vairāk mežu! No dienvidus mazākām valstīm Grieķijai nav ne mežu, ne ūdens spēku, ne arī iespējas ražot pietiekoši daudz labības. Pateicoties savu iedzīvotāju enerģijai, inteliģencei un darba spējām, tā ar kuģniecību un tirdzniecību sagādā sev iztrūkstošās kulturas balvas.

Dr. Kārlis Balodis. Latvijas saimniecība pie spējīgas un pie nespējīgas valdības. (1931.)