Paziņa man atsūtīja čehu "jaunā viļņa" filmu TOP, kuras man noteikti jāredzot:
1) Kaut kas atšķirīgs / O necem jinem –Věra Chytilová (1963.)
2) Melnais Pēteris / Cerný Petr – Miloš Forman (1963.)
3) Intīmais apgaismojums / Intimni osvetleni – Ivan Passer (1965.)
4) Blondīnes mīlestības / Lásky jedné plavovlásky – Miloš Forman (1965.)
5) Veikals uz galvenās ielas / Obchod na korze – Ján Kadár & Elmar Klos (1965.)
6) Pērles dzelmē / Perlicky na dne – Jiří Menzel, Jan Němec, Evald Schorm, Věra Chytilová, Jaromil Jireš (1966.)
7) Cieši vērotie vilcieni / Ostre sledované vlaky – Jiří Menzel (1966.)
8) Margrietiņas / Sedmikrásky – Věra Chytilová (1966.)
9) Ugunsdzēsēju balle / Horí, má panenko – Miloš Forman (1967.)
10) Dezertieri un klaidoņi / Zbehovia a pútnici – Juraj Jakubisko (1968.)

Varēju lepni izriest krūti un laipni informēt, ka šo jaunatklājumu zinu jau gadus 30, tb kā nu sanāca, kā ne, bet būdams ieslodzīts aiz Dzelzs priekškara, tīņa gados noskatījos lielāko daļu gan čehu, gan franču "jaunā viļņa" mūviju (lai gan jāatzīst, rumāņu un dienvidslāvu "jaunā viļņa" paraugi nebūt nebija sliktāki). Netic. Tā tas nevarot būt, jo viss bijis aizliegts. Nu nezinu, nezinu. 1970./80. gadu mijā uz lielā ekrāna brīvi skatījos "Skārda bungas" (Grasa romāna ekranizējums), Austrumeiropas "jauno vilni" un neko - dzīvs. Vo to visu sanapsterot, lai dēls varētu skatīties, kad līdz tam daaugs, tas gan būs grūtāk. Bet jāredz noteikti. XX gs. 60. gadi vispār interesants fenomens. Ja tā padomā - Rietumu civilizācijas kulminācijas virsotne.