Ja mise sākas ar vārdiem "cienījamais Saeimas priekšsēdētāja kungs, cienījamie deputāti...", ko sava valsts prezidents, bet pēc tam viņu nomaina uzrunātais Saeimas priekšsēdētājs utt., tad manī mostas liela neizpratne (un virkne lamu vārdu): kāda joda pēc tur fonā sēž bīskapi un sapulcējušies ticīgie uz pavisam citu pasākumu (tb misi, nevis Saeimas plenārsēdes atklāšanu). Nemaz nerunājot par tādu tukšu apgalvojumu Satversmē kā Baznīcas šķirtību no valsts. Tos klaunus, kas tiek dēvēti par "politiķiem", tos var saprast - laba iespēja pazīmēties. Bet vietējo Baznīcas vadību gan nesaprotu. Pieļauju, ka var jau būt Pujātam ir tiešais pieslēgums u.c. fīčas, taču savās laicīgajās sabiedriskajās izpausmēs viņš dara Baznīcai kā institūcijai tikai kaunu. Šobrīd notiekošais vairāk izskatās pēc kādas partijas kongresa, nevis reliģiska rituāla. Izslēdzu TV, atpogāju vakar str ciemakukulī atnesto aliņu un dodos pagalmā ēnā palasīt Lorenca memuārus. Sūdīgs no manis pseidokatolis sanācis.