Kur atminos manījis aizpagājušā gs. romantiķu sacerētu leģendu, ka barbarisma laika Baltijas piekrastes vendu jeb venedu cilts – pirms Baltijas kristīšanas dzīvojusi Ziemeļkurzemē, tad kuršu izspiesta uz Cēsu apkaimi, - esot kādi seno romiešu šķeltnieki, atbēguši šurp senos laikos no Venetijas (t.i. Venēcijas). Šādu pasaciņu ir daudz, un nepievērsu tai līdz šim uzmanību, līdz iedomājos, ka zināmas paralēles tomēr rodamas.

Proti, gan kurzemnieces, gan Cēsinieces zināmas ar savu nešpetno dabu. Nemaz nav mīlīgas: gan sapurgās nabaga laulenim Jāņu rītu ar savu mūžīgo “Īīīznēēēs tačūūū tooo eglīīītīīīī!!!”, gan vēl algu konfiscēs un liks justies vainīgam pie visām nelaimēm pasaulē. Bet par seno Romu mēs zinām, ka tieši tur notikuši pirmie vēsturē zināmie neganto sievišķu protesti ar plakātiem "Homo sum!". Un skaidrs, ka ja kādas negantas romietes pārceļas uz dzīvi aiz Boreja kalniem miglainajā Baltijas krastā, tad gantākas viņas nudien nekļūst, drīzāk otrādi (saules, olīvu un vīna trūkums cilvēces smukākās daļas raksturu ietekmē visai negatīvi).
( ... )