Savulaik nelaiķis Milts mums, studentiem, uzdeva risināt klasisko vagona uzdevumu (Trolley problem), kuru tālajā 1967. gadā noformulējusi Futa (Philippa Ruth Foot). Proti, pa dzelzceļa sliedēm nesas smags, nevadāms vagons, atkabinājies no sastāva. Viņa ceļā uz sliedēm guļ sasieti 5 cilvēki, kurus tur novietojis maniaks filosofs. Taču ir iespēja glābt viņu dzīvību: pirms tam ir pārmijas, kuras pārslēdzot, jūs varat novadīt vagonu uz rezerves sliedēm. Diemžēl tur uz sliedēm guļ 1 sasiets cilvēks. Dilemma: glābsiet vienu, vai piecus?
Sajūta, ka vēroju šo uzdevumu dzīvē, kur tas izpaužas visai drastiskajos mirkļa lēmumos epidēmijas apkarošanā. Pie mums izvēlējušies glābt to vienu, Zviedrijā - tos piecus. Laiks - pareizāk sakot, gala rezultāta statistika, - rādīs, kura izvēle bijusi pareizā.
Taču mani nepamet jušana, ka pēc gadiem, atceroties visu šo šurumburumu, pašnāvnieku dievzemītē būs krietni lielāks skaits, nekā vīrusa upuru. Iepriekšējās krīzes laikā arī daudzi zaudēja darbu (kaut ne tik daudzi, kā šobrīd, kad masveidā atlaiž pat medicīnas darbiniekus), bet viņiem bija iespēja atrast citu darbu vai aizbraukt uz ārzemēm. Tagad ir četras sienas un koronavīrusa histērija aiz tām.
https://www.tvnet.lv/6936369/atsitiens-bus-pamatigs-saruna-ar-psihiatru-mari-taubi?