Šķirojot iekrājušoš papīrus - ko arhivēt, ko ārā mest, - uzdūros pirms gadiem 10 pierakstītai dienasgrāmatas lapai. Jēziņ, kāds pesimisms, īdēšana, neapmierinātība ar visu un totāla perspektīvas neesamība! Jābrīnās, kā draugi mani vispār spējuši paciest tajā laikā, jo šķiet, biju viens vienīgs pesimisma un negāciju mākonis. Šobrīd pastāvīga ikdienas sajūta ir mietpilsoniska apmierinātība ar dzīvi, kaut rasklads tāds pats kā toreiz, tikai gadi un sirmums bārdā nākuši klāt. Laikam jau visiem budām būs taisnība, ka viss paša galvā slēpjas.

15. gs. humānists no Venēcijas Hieronimo Skvarčafiko (Hieronimo Squarciafico) savus darbos un vēstulēs ļoti pukojās par to, kā jaunā mode uz poligrāfiski drukātajām grāmatām acu priekšā degradējot jaunatni.

Ja tā turpināsies, cilvēki aizmirsīšot rakstīt! Viss tev priekšā nodrukāts kantainiem burtiem - neko nevajag pašam neko pārrakstīt, vingrinot roku motoriku. Nevajagot vairs iedziļināties, censties saburtot neskaidrās vietas pergamenta rokrakstā. Pateicoties šim gadžetam, jaunatne nevis socializējas krogos, meitu mājās un dueļos, bet nu par lētām naudiņām katrs varot iegādāties kaut kādas blēņas un savā kaktā lasīt. Grāmatatkarība! Jau esot tādi, kas vispār no mājas neejot ārā, iegrimuši tai verķī, ko rokā tur!

Visbīstamākā situācija veidojas tad, ja uz jauno prātu iedarbojas zemas kvalitātes teksti ar patērētājpsiholoģijas sindromu. Līdz ar to viņš kļūst par t. s. “masu” cilvēku, viduvējību, kas pamazām zaudē jaunrades spējas. Lētās un tagad viegli pieejamās grāmatās agresivitāte, sadisms, izvirtība izraisa haosu, “tumsas” spēku darbību, tieksmi visu sagraut, izpostīt. Ikviens, kurš lieto drukātās grāmatas, var nonākt atkarībā no tām, un jo īpaši tie cilvēki, kuri jūtas vientuļi, kautrīgi, garlaikoti, un tie, kuri cieš no citām atkarībām vai kuriem ir vāja savu impulsu kontrole.

Grāmatatkarība - atkarība no drukātās grāmatas varot rasties arī tad, ja to bieži izmanto, lai mazinātu stresu - ja cilvēks neprot citādi tikt galā ar negatīviem notikumiem un emocijām. Nevēlama ietekme rodas tad, ja grāmatu izmanto, lai vilcinātos paveikt darāmo, izvairītos no netīkamas atbildības, mierinātu sevi, mēģinātu slāpēt depresīvas izjūtas vai censtos apmierināt vajadzību pēc domubiedriem vai piederības kādai ļaužu kopai.

Verdikts: jaunās tehnoloģijas veicina globālu intelektuāla slinkuma un domāšanas sekluma izplatīšanos. Pie tam pieejamais drukātās informācijas apjoms drīz būšot tik milzīgs, ka viens cilvēks to nespēs sagremot! Ļaužu prātus pārņems haoss, zudīs personības identitāte, nespēja pašiem domāt, dominēs tikai tikai svešu domu citēšana, neprotot vairs atšķirt "graudus no pelavām". Vēl pāris paaudzes, un cilvēce būšot degradējusies līdz mežoņu līmenim.