Tikai niekojoties ar tulkošanu no krievu valodas, pamazām sāku apjēgt, cik daudz t.s. rusicismu ir latviešu valodā, kurus pierasts lietot ikdienā kā gluži dabiskus, taču principā tie ir burtiski pārnesumi. Nu piemēram, "это день совпался, как раз, с воскресеньем", ko bez problēmām gribas latviskot kā "šī diena, kā reizi, iekrita svētdienā". Nebūtu te tulkojies, tas "kā reizi" šķistu latviskāks par latvisku, un tā sargāšanai varētu pat latvisko tradīciju garā kādu ušīti uz Šķēdes kāpām vai Bikernieku mežu aizvest. Un šādu piemēru ir leģions, vai katrā otrajā teikumā. No vienas puses viegli tulkot aš burtiski, saglabājot pat teikuma uzbūvi, taču tik un tā māc aizdomas, ka latviešu valodas mūsdienu versijas iedibinātājs un redaktors fon Mülenbach's pār mākoņa maliņu ļoti pārmetoši noraudzītos. Un ja vēl paņem visus ģermānismus, ar ko tā valoda pilna... Šķiet, ka valodniekiem vieglāk būs tai senākajā indoeiropiešu valodā atrast nedaudzos oriģinālos vārdus, nekā atsijāt visvisādus aizguvumus un to formas.