Tālajā 1977. gadā, naktī no 13. uz 14. jūliju Ņujorkā (tā liela pilsēta ASV, Ziemeļamerikā) - ko žurnālisti ar saukli "sabiedrība šokā!", vieglu roku nodēvēja par "šausmu nakti" - spēcīga negaisa laikā zibens ieblieza apakšstacijā un izsita pāris automātiskos drošinātājus. Vienu no tiem darbinieki tā arī nespēja ieslēgt tīri mehāniska bojājuma dēļ. Pēc tam vēl viens zibens spēriens izslēdza divas augstsprieguma elektropārvades līnijas, no kurām iedarbināt izdevās tikai vienu. Rezultātā pārējās apakšstacijas izrādījās pārslogotas. Trešais zibens neitralizēja vēl divas stratēģiski svarīgas apakšstacijas. Mēģinājumi kā glābt situāciju, atslēdzot no strāvas vienus patērētājus, samazinot padevi citiem, situāciju uz brīdi stabilizēja, taču tad zibens trāpīja vēl vienā apakšstacijā, un tad aizgāja domino proncips: drošinātāji lidoja visās atlikušajās, bet Ņujorka ieslīga tumsā.
Un šajā tumsā ļaužu civilizētības glazūra kusa kā saldējums mikroviļņu krāsnī - sākās masveida marodierisms un laupīšanas. Tika izlaupīti veikali, bandas ieradās laupīt turīgo ļaužu kvartālos, bet lai novērstu policijas kuslos mēģinājumus kā apturēt procesu, sākās masveida dedzināšana - visā pilsētā ļaunprātīgi aizdedzināja 1077 objektus, kuru dzēšanai tika nosūtīti visi ugunsdzēsēju u.c. glābšanas dienestu spēki. Nekārtības pārmetās uz Brodveju, ar automašīnām tika sadragāti veikalu skatlogi (kopā tika izlaupīts vairāk nekā 1500 veikalu), no sienā, izrauti bankomati, vieni laupītāji laupīja citus. Šajā naktī policija arestēja vairāk nekā 3800 marodierus, taču tas bija piliens jūrā, jo pēc aptuveniem aprēķiniem savu budžetu uzlabot bija devušies vismaz 100 000 nodokļu maksātāji.
Taču katram mākonim zeltaina maliņa - nabadzīgajiem ielu pašpuikām šādā ceļā pirmo reizi mūžā izdevās iegūt savā īpašumā dārgu un kvalitatīvu audio tehniku (redz, ļaudis parasti par pagātni spriež pēc šodienas, kad it kā nekā netrūkst, taču aizmirst, ka senāk situācija bija savādāka, un pat ūberbagātajās ASV pie glancētos žurnālos reklamētās haitekpreces varēja atļauties ļoti maza sabiedrības daļa, pārējie varēja virpot kaut mūžu, bet pie tā netiktu). Un jau nākošajā dienā "parādījās tūkstošiem jaunu dīdžeju, kas beidzot varēja izpausties" - un dīdžeju būšana no kusliem mēģinājumiem iepelējušos nomaļu pagrabos izgāja sabiedrībā un kļuva par vienu no masu kultūras stūrakmeņiem.

( par_muzonu )