Sātana advokāta piezīmes
skepse un infantilitāte
Jūnijs 25., 2013 
12:35 pm - intervija ar Sergeju Moreino
Es domāju, ir jāatzīst, ka neeksaktās zinātnes ir cietušas briesmīgu fiasko pagājušā gadsimta beigās un cieš sakāvi vēl joprojām. Mēs redzam, raķetes lido kosmosā, mašīnas brauc, ķirurgi veic sarežģītākās operācijas, mums ir datori un visādas ierīces – mēs nezinām, vai tas ir labi vai slikti, bet tas viss notiek – eksaktās zinātnes kaut ko dara, bet, piemēram, sociologi nedara neko. Joprojām mēs nevaram nopietni runāt par Otro pasaules karu – nav ne instrumentu, ne koncepciju, nav nekā. Viss, kas ir uzrakstīts, ir vēl primitīvāks par manu koncepciju par vietu ainavā! Var iegūglēt un paskatīties, kas ir uzrakstīts, piemēram, par bilingvālismu – daudziem darbiem būs daudzsološs priekšvārds, bet pamatā seko freidisks primitīvisms. Mēs nezinām, kā šādas problēmas analizēt, jo 20. gadsimts mums ir devis tik interesantus, bagātīgus piemērus, ciniski runājot, veicis tik plašus eksperimentus ar cilvēkiem, kādi tagad pat ar tarakāniem ir aizliegti, – lai tam varētu tikt pāri, jāsaprot, ka tas ir jāpēta. Bet mēs tikai raudam. Lai saprastu, piemēram, kas ir trimda, jāpēta, kas notiek ar cilvēku trimdā... Lai to saprastu, jārunā ar cilvēkiem, un šīs iespējas tiek palaistas garām – mēs nekad to visu nevarēsim saprast. Otro pasaules karu mēs jau palaidām garām – tikai ar ģenētisku atmiņu varēs atjaunot un saprast, kas notika, un tikai tādēļ to vajag, lai saprastu, kādās formās atnāks Trešais pasaules karš. Tikai tādēļ, nevis intereses pēc. Lai novērstu jaunas trimdas, jaunas izsūtīšanas, jaunus karus. Bet jauni lopu vagoni jau gaida kaut kur, jo mēs esam aizmirsuši tos iepriekšējos... Es domāju, socioloģija un arī literatūra ir lielā parādā... Tikai tagad, es redzu, sāk kaut ko rakstīt lasāmu par 30. gadiem. Bet nomiruši jau gandrīz visi cilvēki, kas atceras tos gadus... Strēlnieki. Lūk, tas ir materiāls! Ne jau aprobežoties ar Čaka „Mūžības skarto” ietvaru, redzējumu.
01:18 pm - Mīts par Bizantiju un Eiropas identitāte - A.Lidova lekcija

(..) Idejai par Rietumu civilizācijas pārākumu, ja palūkojamies vēsturē, nav absolūti nekāda pamata. Visi objektīvie rādītāji demonstrē, ka situācija bija gluži pretēja. Piemēram, salīdzināsim kaut vai izglītības un kultūras sfēru attīstītajos viduslaikos - IX-XII gs. - kur Bizantijā absolūtais iedzīvotāju vairums prata ne tikai lasīt un rakstīt. Praktiski visi bija absolvējuši pamatskolu, kurā mācības ilga divus-trīs gadus, kurā bez Homēra nācās apgūt arī Aishilu, Sofoklu, Eiripīdu, Plutarhu, vismaz vienu Platona dialogu un Aristoteļa pamatus. Tas bija jāapgūst visiem. Tālāk jau tiem, kas vēlējās nevis turpināt art zemi vai nodarboties ar amatniecību, bija domāta nākamā izglītošanās pakāpe, kurā tika aplūkots viss matemātikas korpuss, kurā ietilpa aritmētika, ģeometrija, mūzika un astronomija. (..) Tajā pat laikā absolūtais vairums Rietumeiropas iedzīvotāju bija elementāri analfabēti. (..)

vēl_pāris_interesanti_citāti )

This page was loaded Apr 19. 2024, 1:57 am GMT.