Tālajos 1560. gados, netālu no visiem zināmās Ļubļinas pilsētas, pēc muciņas tokajieša iztukšošanas lāga zēnam šļahtičam Staņislavam Pšonkam (Stanisław Pszonka; 1511.-1580.) apnika karaļa reskripti par valsts laimes stāsta variantiem un vietējo iznireļu aicinājumi vēlēt par viņiem kārtējās seimika vēlēšanās, jo šie nu būšot tie, kas gan pagastmāju nokrāsošot, gan estētikas grupiņu pensionāriem atvēršot...
( stāsts )