Kopš VIII gs. otrās puses Mezopotāmijā dzīvojošie kristieši kalpoja kā starpnieki starp klasisko hellēnisko domu un jaunajiem islama intelektuāļiem. Kalifs al-Mansurs (754.-775.), sarunās ar Bizantiju, īpaši līdza atsūtīt antīko matemātiķu sacerējumu manuskriptus, kurus kristiešu klosteros tad tulkoja uz arābu valodu, darot pieejamus islama civilizācijā. IX gs. kalifāta tulku departamenta vadītājs Huneins ibn Ishaks (kristietis) tika nosūtīts komandējumā uz 2 gadiem Bizantijā, kur pilnveidoja savas sengrieķu valodas zināšanas, meklēja un uzpirka grāmatas, ko vest uz Bagdādi. Kam nebija iespēja ceļot, tie varēja apgūt antīkās zinātnes sasniegumus kristiešu klosteros vai Gondišapuras akadēmijā (tiesa, ir ziņas, ka Gondišapuras ārsti savas zināšanas medicīnā nodeva tikai klana ietvaros, neapmācot nevienu no malas.
( citāti )