Kaut kā pēdējo pusgadu pārņēmusi sajūta, ka nu gan krītu ārā no sociālās aprites. Pie tam tas nevis tāpēc, ka sācis iet agrāk gulēt un agrāk mosties, bet gan tāpēc, ka esmu pārstājis saprast līdzcilvēkus. (Un pamatotas aizdomas - viņi mani.) Lasu te cibas koplisti un vienkārši nesaprotu nekā - it kā dzimtā valoda, taču izteiksme, saturs un intereses man nav saprotami. Tikpat labi varētu vērot skudru dzīvi vai ķīniešu kodolfiziķu diskusiju onlainā. Dzīve mutuļo, visiem interesanti, bet tu esi ārpus visa tā. Neesmu tā īsti vēl šo sajūtu kopumu nofromulējis, bet laikam ir tā, ar ko sāku, tb vecums. Nezināju, ka tas izpaužas šādi.

Tālā un visu jau sen piemirstā Tā Kunga 1677. gada rudenī Francijas kroņa Levantes flotes viceadmirālis (šis postenis tika izveidots īpaši priekš karaļa mīļākās Gabrielas d'Estrē krustdēla) Žans d'Estrē (Jean II, comte d Estrées) devās jau otrajā ekspedīcijā uz Vestindiju, lai papostītu holandiešu kolonijas Karību jūrā. Palīgā tika pieaicināti Sandomingo pirāti, kurus noalgot uzticēja Puansē (Pouancey) gubernatoram. Galvenais mērķis bija Kirasao (Curaçao), lielākā holandiešu vergu tirdzniecības un cukura tranzītosta. Francijas flotei pēc plāna vajadzēja startēt no Petīgoavas (Petit-Goâve), pie Senkristoferas (Saint-Christophe) apvienoties ar pirātiem (1200 rīkļurāvēji 12 kaperos), no turienes virzīties uz Orčilu (Orchila, netālu no mūsdienu Venecuēlas piekrastes), bet no turienes pa taisno uz Kirasao. Ekspedīcijas norise visnotaļ sulīgi atainota jūras virsnieka, flagmaņkuģa "Terriblle" kapteiņa Nikolā Lefevra de Merikūra (Nicolas Le Febvre de Méricourt) relācijā karaliskās flotes superintendantam Žanam Batistam Kolbēram, Senelē marķīzam (Jean-Baptiste Colbert, marquis de Seignelay):



( dārgais_sir )